2021 gada aprīlis. Smags laiks valstī. Visur plosās vīruss. 2020 gadā saņēmām lūgumu no Ukrainas atrast kara laikā krituša karavīra kapu. Litvaks Aleksejs kritis Sausnējas pagastā ,kādā no augstienēm 1944 gada 17 septembrī . Ievērojot drošības noteikumus ierodamies Sausnējas pagastā un veicam augstienes pārbaudi. Ar zemes īpašnieku ir panākta vienošanās, ka veiksim augstienes apsekošanu ,bet neveiksim rakšanas darbus ,jo augstiene ir apsēta ar ziemājiem. Augstienes apsekošanas laikā virszemē tika atrastas šautas patronu čaulītes , mīnu šķembas un nesprāguši zenītlielgabala lādiņi. Zemes virskārtā un dziļumā metāla detektors “uztausta” dažādus metālus taču atbilstoši norunai ,rakšanas darbus neveicam. Augstiene tiek filmēta ,lai uz Ukrainu varētu nosūtīt meklētā Alekseja tuviniekiem iespējamās krišanas vietas video. Tiek pieņemts lēmums pēc ziemāju nopļaušanas atkārtoti apsekot šo vietu.

2020 gads ir pagājis . Šajā gadā esam piedzīvojuši daudzus un dažādus pārbaudījumus.  Ir bijuši daudzi prieka pilni  un arī skumju pilni brīži. No biedrības aizgājuši vairāki pieredzējuši biedri un atnākuši jauni . Darbība biedrībā ne uz mirkli nav apstājusies. Esam palīdzējuši meklēt karā pazudušos tuviniekus. 2020 gadā vairāk darbojāmies  Ērgļu novadā ,taču bija izbraukumi arī uz citiem novadiem.  2020 gadā tika atrasti 20 kritušie karavīri. Tas nav daudz vērtējot uz citu biedrību fona taču šie karavīri tagad būs atgriezušies no kaujas lauka.  Kareivju krišanas vietas un atrašanas situācija tika fiksēta un iespējams , ka daļu no atrastajiem kareivjiem varēs identificēt un kāda ģimene saņems ilgi gaidīto ziņu … ATRADIES JŪSU…   Esam saņēmuši vairākus lūgumus palīdzēt atrast karā kritušos un bezvēsts pazudušos karavīrus. Iespēju robežās veiksim meklēšanas pasākumus ,taču mūs ierobežo finansiālās iespējas. Līdz ar to cik varēsim-tik darīsim.  2020 gadā Ērgļu novadā esam atraduši un nodevuši NMN speciālistiem neitralizēšanai  vairāk kā 200 dažāda kalibra, lieluma un veida nesprāgušas munīcijas.  Paldies Sausnējas pagasta pārvaldei un pagasta iedzīvotājiem par sniegto atbalstu.  Tikām saņēmuši daudz un dažādu informāciju par vietām , kur iespējams atrodas kritušie karavīri .Daļu jau pārbaudījām , bet daļu vēl jāpārbauda.   Paldies biedrības esošajiem un bijušajiem biedriem par ieguldīto darbu un  biedrībai veltīto laiku . Labu veselību, izturību ,veiksmi un izdošanos 2021 gadā!!!

Agrs rīts. Biedrības „Meklēšanas vienība ZVAIGZNE” vīri un jaunieši dodas uz tikšanās vietu Sausnējā ,lai turpinātu kritušo un bezvēsts pazudušo karavīru meklēšanu. Noteiktajā laikā viens pēc otra Sausnējā pie veikala tikšanās vietā ierodas meklēšanai gatavie biedrības biedri un atbalstītāji.  Sausnēja Mūs sagaida ar aukstu vēju un temperatūru ap +1 grādu. Īsa instruktāža un dodamies uz „Rumuļu”māju apkaimi . Pirmā dienas pusē pārbaudām kaujas lauku un pozīciju vietas. Jau pirmajās pārbaudes minūtēs tiek atrasts kara atstātais mantojums- nesprāgusi 82 mm. ,mīnmetēja mīna. Gabaliņu tālāk 120 mm., mīnmetēja mīnas aste  , tad atkal 82 un 81 mm., sarkanās armijas un vācu armijas mīnmetēju lādiņu astes. Vairāk un vairāk…Tiek atrastas arī vairākas citas nesprāgušas mīnmetēju mīnas.   Ir auksti. Vējš izpūš siltumu no meklētāju ķermeņiem ,liekot tiem aktīvi kustēties skrienot un vingrot lai sasildītos.Tiek sasaukta apspriede ,kuras laikā tiek uzklausīts biedru ziņojums par atradumiem un tiek uzklausīti viedokļi.  Pēc apspriedes sazvanamies ar zemes īpašnieku un vienojamies par augstienes apsekošanas turpināšanu blakus „Rumuļu” mājām.  Neliels pārgājiens un ieraugām skatu kurš liek nodrebēt sirdij. Skatam paveras liela ,plaša kalna nogāze. Kalna korē saskatāmas iesēduma bedres . Domās tiek pārcilāti arhīvu dokumenti un kartes, kā arī agrāk bruņotajos spēkos iegūtā pieredze . Kļūst skaidrs , ka šeit ir  bijušas svarīgas kaujas pozīcijas un šajā augstienē notikušas smagas kaujas. Vīri uzsāk augstienes apsekošanu. Tiek atrasts liels daudzums padomju laiku lauksaimniecības tehnikas  detaļu paliekas un rezerves daļas. Pēc neliela brīža jaunākais biedrības biedrs ziņo ,ka ir atradis kritušo kareivi. Tiek uzsākta krituša kareivja atrakšana. Pazūd dienas laikā sakrātais nogurums. Vīri rok nejūtot auksto vēju . Pēc trīs stundu darba , tumsā, lukturīšu gaismā no bedres tiek izcelts kritušais kareivis. Kritušais kareivis bija smagi sakropļots.Tam bija  norautas kāju pēdas un  daļēji kājas, kā arī  kreisā roka un bojāta seja . Vietā kur gulēja kritušais kareivis bija pilna ar mīnu šķembām. Kareivis bija aprakts 30 cm., dziļumā un brīnums, ka arot zemi to nav skāris arkls. Pie kareivja atrada karavīra katliņu , granātu un maciņu ar patronām, pēc, kā tika secināts  ka kritušais ir bijis piederīgs sarkanajai armijai. Šajā vietā pēc arhīvu datiem cīnījās no Latvijas teritorijas  1944 gadā iesauktie vīri. Diemžēl šis kareivis paliks nezināms…

Paldies biedrības vīriem, kuri neskatoties uz smagajiem darba apstākļiem, atrada un atgrieza pazudušo kareivi. Īpaša pateicība Renāram par ieguldīto darbu un pacietību un „Rumuļu”mājas saimniekiem par atbalstu kritušo karavīru meklēšanā.

15.augustā devāmies uz Kurzemi, kur mūs aizveda vietējo iedzīvotāju stāsti par kauju izplosītiem mežiem, kuros, iespējams, joprojām guļ kritušie karavīri. Ir jau pusdienlaiks un saule ir sasildījusi gaisu līdz pat 30 grādiem, kad vietējais zinātājs mūs ieved iekšā brikšņos. Ceļu un īstu mežu te vairs nav, vien tehnikas atstātas mežonīgas dangas un bebru uzpludināti purvāji. Pa ceļam redzam ierakumu kontūras un bumbu pēdas, bet mēs cenšamies no izcirtuma un purvāja tikt ēnā tālumā redzamajā krūmājā. Beidzot tikuši paēnā, saprotam, ka pirms mums te jau pabijuši daudzi jo daudzi – visapkārt salāpstota zeme. Bet mēs neesam nākuši meklēt  to pašu, ko viņi. Dodamies meklēt. Nav pagājis ilgs laiks, kad Dāvis sauc mūs visus atkal kopā – viņš ir atradis karavīru. Tas nebija detektora signāls, kas lika viņam pārmeklēt mazu iesēdumu aizbirušā ierakuma malā (kā vēlāk sapratīsim, kareivjiem nebija ne bruņucepuru, ne zābaku, ne kādas citas privātās mantas, izņemot dažas pogas). Tikai intuīcija, kas teica – paroc vēl 5 cm. Un tur jau viņš bija. Un viņš nebija viens. Mums būs vajadzīgas gandrīz divas dienas, lai no seklās, bet mālainās bedres uzmanīgi izceltu un iznestu no meža četrus sarkanās armijas  karavīrus. Trīs zvaigžņotas podziņas un patronas mums pavēsta tikai to, ka kritušie ir bijuši sarkanarmieši, diemžēl karš viņu vārdus mums ir atņēmis.

Ir 8.30.no rīta.Norunātajā tikšanās vietā pie veikala satiekamies un dodamies apsekot zemes platību Sausnējas ciemata vēsturiskajā centrā. Apskatām teritoriju un uzsākam kritušo karavīru meklēšanas darbus. Izmantot metāla detektorus šajā vietā nav iespējams lielā metāla piesārņojuma dēļ. Pēckara periodā šī teritorija piesārņota ar dažadiem sadzīves atkritumiem un metāliem. Šobrīd tas viss ieaudzis zālē . Veicam vairākus kontrolrakumus vietās kur saskatāmi zemes iesēdumi.  Tiek atrastas stikla pudeļu lauskas, tukšas skārda bundžas, drātis,sarūsējuši trauki ,logu stikli kā arī dažadu dzīvnieku un putnu kauli. Vienā no kontrolrakumiem starp koku lapām, sūnu,zāli un sadzīves atkritumiem aptuveni 5 centimetru dziļumā pamanam pazīstamus kaulu fragmentus.  Uzsākam uzmanīgu darbu kaulu atsegšanā. Darba apstākļi ļoti smagi jo blakus ieaugušais koks savijis blīvas saknes ap kauliem. Pēc vairāku stundu darba gūstam apstiprinājumu , ka šie ir krituša karvīra kauli. Kaulu atsegšanas laikā konstatējam , ka agrākā laika periodā ,kāda persona šajā vietā rakusi bedri iespējams lai apglabātu sadzīves atkritumus ,taču atrokot kaulus tos netīšām bojājusi , tad bedri aizbērusi. Turpinot darbus konstatējām , ka šajā vietā ir bijis ierakums, kurā pēc kauju periodā iedzīvotāji ir ievilkuši trīs kritušo vācu karavīru mirstīgās atliekas. Diemžel tikai viena karavīra personību izdosies noskaidrot , jo tika atrasta identifikācijas marka.  Kritušo karavīru kājas bijušas palikušas ārpus ierakumam  un uz tām uzaudzis koks.  Kopumā lai atbrīvotu kritušo karavīru kaulus no koku saknēm tika veikts darbs 10 stundu garumā.Paldies Renāram Saliņam , Oļegam Rudam , Jānim Liepam un Laurim Kalējam  par smago darbu karavīra atrašanā un izrakšanā.

Jau augusts… Kopš kritušo karavīru meklēšanas sezonas sākuma šajā gadā, pagājuši astoņi mēneši. Ir bijušas daudzas ekspedīcijas .Pārbaudītas daudzas leģendas un stāsti. Daļa leģendu un stāstu ir apstiprinājušies – ir atrasti kritušie kareivji , bet daļa palika kā jautājums bez atbildes…Vai bija kritušie kareivji vai nebija… Vai norādītā vieta bija pareiza vai nebija… Uz daudziem jautājumiem nav atrodamas atbildes un tās nekad netiks atrastas. Ir nobraukti daudzi tūkstoši kilometri ,kājām noieti daudzi simti kilometru un ar rokām pārraktas daudzas tonnas zemes. Ir ieguldīts milzīgs darbs un laiks. Ir bijis milzīgs nogurums, izmisums un prieks kad viss ir izdevies.Un Mēs ticam un ceram  ,ka MŪSU ieguldītais darbs nav veikts velti.

Ir pagājuši 75 gadi kopš beidzies karš ,taču tas ir cirtis dziļu brūci daudzu ģimeņu sirdīs, kuras joprojām sāp un asiņo. Joprojām saņemam lūgumus palīdzēt atrast TĒVU , BRĀLI  vai ONKULI. Lūgumus saņemam no abās pusēs karojošo un kritušo tuviniekiem. Joprojām daudziem ir svarīgi atrast BEZVĒSTS PAZUDUŠO ĢIMENES LOCEKLI un atgūt sirdsmieru zinot , ka TAGAD VISS IR KĀRTĪBĀ. Zinot ,ka kāds TUVS CILVĒKS , karā kritis  nemētājas grāvī , bumbu bedrē , zem cilvēku iemītas taciņas vai automašīnu iebraukta ceļa. Beidzot kritušais kareivis tiek guldīts svētītā zemē un svētīgi izvadīts. Beidzot ģimenei beidzies karš…

PALDIES VISIEM , KURI IR KOPĀ AR MUMS UN PALĪDZ KĀDAM KAREIVIM ATGRIEZTIES MĀJĀS… Ja JUMS ir zināma informācija par kritušu karavīru  atrašanās vietām , vai arī zinat nostāstus par kritušo karavīru apbedījumu vietām LŪDZU ZIŅOT uz e-pastu m.v.zvaigzne@inbox.lv vai zvanīt uz tālruni 26371827.

Ziedi uz Tava kapiņa ir apvītuši. Ir pagājušas jau 30 dienas, kopš Tevis vairs nav. Mēs to uzzinājām tikai vakar. Un apklusām visi. Un ilgi bijām bez vārdiem. Paliks neizstāstīts stāsts par kritušo kareivi meža vidū. Tavs telefons ir izslēgts. Toties tie četri, par kuriem Tu šajā pavasarī izstāstīji, ir atrasti un izrauti no aizmirstības. Tu teici, Tava vecmamma tagad varēšot gulēt mierīgi. Guli arī Tu mierīgi, Aldi. Arī Tu netiksi aizmirsts. Un tie četri karavīri – esam droši – viņi sagaidīja Tevi aiz Vārtiem.

4.04. rīts un mēs esam ceļā uz Vecpiebalgas novadu. Uz šejieni mūs ir atvedis kāds stāsts un divas identifikācijas markas. Stāstu diemžēl esam dzirdējuši jau vairākkārtīgi – mainās tikai vieta un detaļas. Stāsts ir par ceļa būvdarbiem un to procesa laikā atrastiem karavīru apbedījumiem, uzduroties ar tehnikas kausu kauliem. Šajā gadījumā kauli ir tikuši sabērti turpat blakus izraktā bedrē un būvdarbi ir turpināti. Kāds cits stāsta dalībnieks vēlāk turpat, izlīdzinātajā mežmalā, ir atradis divas vācu armijas karavīru identifikācijas markas un cilvēku kaulus.
Varam tika izteikt pateicību vīriem, kuri salika šo stāstu kopā un nolēma to pastāstīt mums, saprotot, ka tas nedrīkst tikt noklusēts un aizmirsts.
Tā nu maza meklēšanas vienības grupiņa (ievērojot visus ārkārtas situācijas piesardzības pasākumus) satiekamies pie Ilzīšu ceļa. Mūsu starpā ir viena Ilze un mēs klusībā ceram, ka tas nozīmēs veiksmi meklējumos. Mūs sagaida vīri, kuri mums ir pastāstījuši šo stāstu. Mēs kopīgi aizejam līdz grāvja malai un jau uzreiz, turpat mežmalā uzbērtajās smiltīs, atrodam karavīru zābaka paliekas, podziņas un kaulus. Atlokam piedurknes, uzvelkam cimdus un sākam meklēt.
Veicot zemes zondēšu, atrodam potenciālo bedri, par ko mums ir stāstīts. Sākam rakt un saprotam, ka tā ir īstā, jo juku jukām, kopā ar velēnām, atrodam karavīru mirstīgās atliekas. Seko vairāku stundu darbs un rezultātā no aizmirstības atgūstam divu Vācijas armijas karavīru mirstīgās atliekas. Mums tiek nodotas arī iepriekš atrastās karavīru identifikācijas markas (visu cieņu!), tāpēc šim stāstam būs laimīgas beigas – šie bezvēsts pazudušie karavīri atgūs savus vārdus.
Paldies visiem, kuri saulē, sniegā un vējā cīnījās par šo karavīru atrašanu un atgūšanu no divreizējas pazušanas, paldies stāsta pārstāstītājiem un paldies atbildīgajiem cilvēkiem, kuri uzticējās mums un saskaņoja darbu veikšanu to teritorijā.

Ir 27.marta rīts un maza mūsu meklēšanas vienības grupiņa atkal tiekas pie Liepkalnes baznīcas, lai dotos pārbaudīt kādas iedzīvotājas noziņotu iespējamu karavīra apbedījuma vietu. Neliels pārbrauciens un piestājam pie kādas neapdzīvotas un savus labākos laikus sen aizmirsušas saimniecības. Jānis jau iepriekš ir ticies ar vietējiem iedzīvotājiem, uzklausījis atmiņu stāstus un saskaņojis ar saimniecības īpašnieku darbus viņu teritorijā (paldies viņam par ieguldīto darbu!). Viņš mūs ieved pagalmā un norāda uz salīdzinoši nelielu pleķīti nodegušas mājas, gruvešu un pussabrukuša šķūnīša ielenkumā, kur pēc iedzīvotāju stāstītā būtu jābūt viena Vācijas armijas karavīra apbedījumam. Pārējie skeptiski paveramies apkārt un klusībā nobrīnamies, vai tas varētu būt tiesa – tik tuvu bijušās mājas logiem… Pieķērušies lāpstām, uzsākam garas tranšejas rakšanu. Jo dziļāk rokam, jo vairāk atkritumu – mājas pagalms ir piedzīvojis daudz un slāni pēc slāņa stāsta mums savu vēsturi. Padomju laika atkritumi, pudeles, gruveši.. vai tiešām tas viss varētu atrasties virs kareivja kapa? Kad atkritumi izbeidzas un sāk jau likties, ka dziļāk vairs nevarētu būt, zem Jāņa lāpstas parādās dēļu paliekas. Pāpētam rūpīgāk un pēc neilga brīža kļūst skaidrs, ka esam atraduši kareivja mirstīgās atliekas, bet atrastās dēļu paliekas ir bijis zārks. Turpinājumā seko vairāku stundu darbs, paplašinot kontrolrakumu un rūpīgi atklājot apbedījumu. Turpat blakus atrodam arī vēl viena kareivja mirstīgās atliekas. Īpaši meklējam kaut ko, kas varētu norādīt uz kareivju identitāti un piederību kādai no armijām. Diemžēl secinām, ka šie kareivji ir bijuši apbedīti bez jebkādām personiskajām mantām, tomēr atrastās pogas vismaz ļauj secināt, ka abi ir bijuši sarkanās armijas kareivji.

Paldies visiem labas gribas cilvēkiem, kas stāsta mums savus stāstus, kas velta savu laiku, izstaigājot savas atmiņu vietas, kas dod atļauju meklēšanas darbiem savos īpašumos un kas palīdz atrast šādus gruvešos un atkritumu bedrēs apbedītus visu aizmirstus kareivjus.

24 marta rīts . M.V.Zvaigzne biedri devās uz Liepkalnes ciema pusi  apsekot meža teritoriju , kur pēc kādas liecinieces stāstītā 1944 gada septembra mēnesī notikušas smagas kaujas vācu un sarkanās armijas starpā. Uz lauka, mežā un upē palikuši daudzi kritušie karavīri , kuru ķermeņus neviens neapglabāja.

            Ejot pa kādu visu aizmirstu un aizaugušu tagad jau meža ceļu vienam no meklētājiem metāla detektors deva spēcīgu signālu . Tika atrasta sarkanarmieša bruņucepure, bez kareivja. Pēc brīža dažus metrus tālāk uz aizaugušā ceļa atskanēja kārtējais spēcīgais  signāls. Aptuveni pieci centimetri zem zemes virskātas tika uzieta sarkanarmieša bruņucepure. Uzmanīgi paceļot bruņuķiveri zem tās parādījās krituša karavīra galvaskauss… Sekoja vairāku stundu smags un uzmanīgs darbs. Centimetru pēc centimetra tika noņemti laika ,dabas un tehnikas sablīvetie zemes slāņi. Kad kareivis bij atsegts ,varēja secināt , ka nāve šo vīru pārsteigusi ,nolikusi uz ceļiem un tad noguldījusi uz muguras… Kritušajam kareivim galvā bij bruņuķivere ,blakus bij granātas ,patronas , ekipējuma paliekas un kājās zābaki . Diemžēl šis kareivis netiks atpazīts…

            Paldies M.V.Zvaigzne vīriem par smago darbu kritušā karavīra atrašanā!