Kāds ziemas stāsts..

Ziema. Sniegs. Ārā-10. Datorā tiek pārskatīti videoieraksti ,atmiņā tiek pārcilāti LIECINIEKU stāstījumi par KARU. Daudzi no uzklausītajiem stāstītājiem ir devušies „TAI SAULĒ” ,pie daudziem MĒS nepaspējām aizbraukt….Lai nu kā ,bet atmiņā paliek stāstītais par kara nejēdzību ,vienaldzību un šausmām ko piedzīvojuši šie LIECINIEKI. Caurskatot Krievijas militārā arhīva datus uzgāju ierakstu ,ka lai izdzīvotu kareivji slepus devušies rakt kartupeļus uz meža malā esošo lauku un pazuduši. Arī pakaļ aizsūtītie meklētāji pazuduši. Šajā brīdī es atcerējos kāda sirma vīra stāstu. Bija 1944.gada  septembris. Apkārtnē jau vairākas nedēļas notika smagas kaujas . Vācu armija neatkāpās un sīvi pretojās. Sarkanās armijas kareivji bija ierakušies netālu no mājas esošajā mežā. Netālu no meža atradās kartupeļu lauks. Kādā vakarā tumsas aizsegā sarkanarmieši līduši uz šo lauku rakt kartupeļus. Kad tie pielīduši pie lauka ,atskanējis šāviens. Viens ,otrs ,trešais. Sarkanarmieši palikuši guļam starp kartupeļu vagām –miruši. Pēc kāda laika uz lauku līduši nākamie karavīri taču tie netiekot līdz kartupeļu laukam saļimuši lodes ķerti. Pēc brīža no meža atskanēja gara ložmetēja kārta pa aiz kartupeļu lauka esošā ozola lapotni. No ozola nokrita šautene un nedzīvs ķermenis.Pēc vairākām dienām ,kad karaspēks bija devies tālāk māju saimniece pie ozola atrada vācu karavīra līķi. Tas bija jauns puisis ,gadi ap 20 . Uz sejas bija brilles ,tās nebija nokritušas , blakus mētājās salauzta snaipera šautene. Kartupeļu laukā un blakus tam gulēja vairāku sarkanarmiešu līķi. Saimniece izraka bedres un apglabāja kritušos.

 Ir pagājis laiks .Liecinieki ir miruši un paliek tikai pārstāsti no mutes- mutē. Kritušo apbedījumu vietu norādes ar plašu žestu ”kaut kur te”un arhīvu materiāli ,kuri ir nepilnīgi un neprecīzi. Mēs dodamies uz šim vietām un meklējam. Bieži neizdodas neko atrast, bet liels ir prieks ja izdodas. Reizēm bezcerīgas leģendas apstiprinās ar pirmo lāpstas dūrienu ,bet cerīgās ar liecinieku rādījumu un stāstijumu beidzas ar cerību-varbūt kādreiz atradīs…. Lai nu kā, Mēs pateicamies VISIEM kuri palīdz Mums ar informāciju ,sniedz materiālu un tehnisku atbalstu. Liels paldies VISIEM ZEMES ĪPAŠNIEKIEM kuri MUMS atļauj apsekot savus zemes īpašumus un paši piedalās līdz ar mums karavīru meklēšanā. Tikai kopā MĒS VISI varam atgriezt kādām ģimenēm karā pazudušos TUVĀKOS.  Ja JŪSU rīcībā ir kāda informācija par kritušo karavīru apbedījuma vietām LŪDZU ZIŅOJIET uz e-pastu m.v.zvaigzne@inbox.lv vai zvaniet uz telefonu 26371827.

Šis ieraksts tika publicēts Bez tēmas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt