Preses apskats

2010.Gads.

Meklēšanas vienība «Zvaigzne» arī Meņģelē

Autors Uldis Prancāns Sestdiena, 10 jūlijs 2010 13:23

Publikācija “Ogres vēstis visiem”

Tikko visā Eiropā (nav tik būtiski – 8. vai 9.maijā) tika atzīmēta sabiedroto uzvara pār nacistisko Vāciju 2.Pasaules karā. Sešu gadu laikā dzīvību zaudēja miljoniem karavīru un civilo iedzīvotāju. Joprojām daudzi cilvēki skaitās bezvēsts pazuduši un viņu atdusas vietas nav zināmas.

Picture 313

Nav noslēpums, ka mūsu dienās darbojas vairākas vienības, kuru mērķis ir apzināt, cilvēcīgi pārapbedīt un, ja iespējams, paziņot piederīgajiem kritušo cīnītāju (nāvei nav tautības…) atdusas vietas, kā arī uziet zemē esošās (bieži vien ļoti bīstamās) militārās tehnikas atliekas, ieroču un munīcijas krājumus. Līdztekus oficiālām racēju biedrībām, piemēram, «Leģendai», «Patriotam», «Ordenim», «Zvaigznei», Brāļu kapu komitejai, protams, pastāv tā dēvēto «melno racēju» – marodieru vienības, kuras savtīgos nolūkos apzog kapus, atstājot pēc sevis izrakņātas bedres un atkritumus. Šādu cilvēku dēļ prāva daļa vietējo iedzīvotāju ir visai naidīgi noskaņoti pret oficiālajām vienībām un neatļauj rīkoties savas privātās zemes teritorijā.

Kopš pagājušās vasaras meklēšanas vienībā «Zvaigzne» iesaistījies meņģelietis Valērijs Andriksons. Nu viņa domubiedru grupā darbojas sieva, Meņģeles pamatskolas un Taurupes vidusskolas skolotāja Irēna Andriksone, brālis Aivars Andriksons, dēli Sandis un Maikls, kā arī komandas vīri Kaspars Kurmēns, Uldis Puļķis un Arnis Blaus. Kokneses – Skrīveru pusē «Zvaigznes» vienību vada Lauris Kalējs, bet Bauskas novadā – Ivars Mežezers. Aptaujājot vietējos ļaudis, nākas doties arī tālākos reidos.

«Viss iesākās pērnvasar,» liktenīgo gadījumu atceras Valērijs. «Var sacīt, ka tajā dienā otrreiz piedzimu. Strādāju uz ceļu būves iekrāvēja Taurkalnes mežā. Raujot ārā celmus, pēkšņi parādījās lielgabala lādiņi – skaitā pieci, pilnā kaujas gatavībā… Man paveicās… Tā nu sāku interesēties, saistījos ar pieredzējušiem cilvēkiem un izveidoju savu brigādi. Pagaidām darbības laikā esam atraduši vairākas krievu un vācu 2.Pasaules kara upuru apbedījuma vietas. Izdevās noskaidrot arī radinieka – sievas mātes tēva brāļa atdusas vietu Lazdonā. Tāpat izdevies atrast lielgabalu, mīnmetēju lādiņus, granātu krājumus un nupat Meņģeles pagasta teritorijā (precīzu vietu zināmu iemeslu dēļ nesaukšu) krievu lidmašīnas paliekas. Tā varētu būt I-16, JAK-7 vai LAGG-3. Ejot norādītajā virzienā, detektors un zīmīgi nolauztais bērzs, kā arī bedre liecināja, ka īstā vieta klāt. Veicot izrakumus, noskaidrojām, ka pilots pilnībā sadedzis, uzgājām lidaparāta atlūzas, amerikāņu rācijas paliekas (tas vedina domāt, ka pilots varētu būt nevis ierindas karavīrs, bet komandieris), izpletņa detaļas, ložmetēja patronas, pogas un drēbju fragmentus. Diemžēl personas identifikācijas žetona nebija. Tuvākais pasākums – gribam atrast bijušā Ogres rajona teritorijā notriektu vācu meseršmitu. Lidmašīna iekritusi ezerā.»

Jāatzīmē meklēšanas vienības atbalstītāji, bez kuru tehnikas neiztikt. SIA «Baustelle» no Ogres ceļu būves un SIA «Poloroīds» no Ogres piedāvā ekskavatoru, treileri, ūdens sūkņus, pārnēsājamo elektrostaciju un citu nepieciešamo aprīkojumu.

Valērijs aicina vietējos iedzīvotājus ziņot par dažādiem objektiem, kuri glabā bargo kara gadu liecības. Meklēšanas vienības «Zvaigzne» mājas lapa: www.mvz.lv un E-pasts: m.v.zvaigzne@inbox.lv

 

Publikācija ” Staburagā”

Meklē kritušos kareivjus

 DSC05320 copy

Brīvdienās pie Kokneses evaņģēliski luteriskās baznīcas pulcējās Skrīveru meklēšanas vienības “Zvaigzne” aktīvisti ar domubiedriem. Divas dienas no rīta līdz vakaram dievnama apkaimē viņi meklēja Otrajā pasaules karā kritušo karavīru mirstīgās atliekas, ko vēlāk nodot apbedīšanai tuviniekiem vai Brāļu kapos. Kopumā vienības brīvprātīgie atrada septiņu kareivju mirstīgās atliekas, taču meklēšanas darbus plānots turpināt.

 

2011.Gads

Meklēšanas vienība «Zvaigzne» turpina darbu

Autors Uldis Prancāns Piektdiena, 07 oktobris 2011 21:40

Meklēšanas vienības «Zvaigzne» Meņģeles grupas dalībnieki šogad veikuši kārtējos darbus, lai atrastu kara laikā kritušo, oficiāli – bezvēsts prombūtnē esošo – cilvēku mirstīgās atliekas, kā arī uzietu asiņaino cīņu lieciniekus – sprādzienbīstamus priekšmetus.

DSC04585

 

Daudzām ģimenēm karš joprojām nav beidzies, lai gan pagājuši jau 65 gadi. Tuvinieku atdusas vietas nav zināmas. Joprojām tiek cerēts un sirdī klusi aizlūgts…

Īsumā informē meņģeliešu grupas vadītājs Valērijs Andriksons: «Šogad mūsu vienība «Zvaigzne» Latvijas mežos atradusi aptuveni 400 sprādzienbīstamus priekšmetus (rokas granātas, mīnmetējus, lielgabala lādiņus, dažādu izmēru aviācijas kasešbumbas), karavīru ekipējuma un apbruņojuma detaļas, kā arī 10 bezvēsts pazudušo krievu sarkanās armijas karavīru mirstīgās atliekas un 7 – vērmahta armijas karavīrus. Paldies vietējiem iedzīvotājiem (karu pieredzējušajiem vai citā veidā informāciju ieguvušajiem) – ik gadu atrodam arvien vairāk bezvēsts pazudušos kara upurus. Izrakumi veikti Ogres bijušā rajona teritorijā, Sausnējas, Preiļu un Rugāju pusē.»

Latvijas Brāļu kapu komiteja par bezvēsts pazudušo karavīru apbedījumu vietu atrašanu un piemiņas saglabāšanu meklēšanas vienības «Zvaigzne» dalībniekus apbalvojusi ar medaļu. Šādu atzinību Latvijā saņēmuši tikai aptuveni 200 cilvēki.

V. Andriksons aicina vietējos iedzīvotājus ziņot par dažādiem objektiem, kuri glabā bargo kara gadu liecības. Meklēšanas vienības «Zvaigzne» mājas lapa: www.mvz.lv un e-pasts: m.v.zvaigzne@inbox.lv

 

Meņģeles pagastā neitralizēti 47 lādiņi

Uldis Prancāns, “Ogres Vēstis Visiem”
Publicēts: 2011-05-23  08:24:00 / Kārtība

DSC04521

14.maijā Meņģeles pagasta teritorijā meklēšanas vienība «Zvaigzne» ar metālu detektora palīdzību uzgāja un, Ogres sapieriem piepalīdzot, neitralizēja 47 Otrā pasaules kara bīstamos lieciniekus – lādiņus.

Precīzu informāciju sniedz meklēšanas vienības «Zvaigzne» Meņģeles nodaļas vadītājs Valērijs Andriksons: «Atradām vienu 1,45 mm, divus 2,76 mm lādiņus, 17 3,82 mm mīnmetējus, 14 gabalus 110 mm lielgabala lādiņus, divus 120 mm mīnmetējus, trīs kumulatīvās prettanku bumbas, vienu 122 mm lielgabala lādiņu, četras vācu rokas granātas, divus 9,75 mm lādiņus un vienu AB – 10 aviācijas bumbu. Šogad esam izrakuši divu latviešu karavīru mirstīgās atliekas Bauskas un Ērgļu pusē, kā arī vienu – Balvu novada Rugājos. Tuvākie plāni ir bezvēsts pazudušo karavīru meklēšana Birzgalē.»

Biedrības «Zvaigznes» darbības mērķi: 2.pasaules karā un citos karos bojā gājušo un neapbedīto kareivju mirstīgo atlieku meklēšana, identifikācija un nodošana pārapbedīšanai kapos.Pagājušā gada vasarā dažādos Latvijas novados biedrības biedri ar iedzīvotāju palīdzību ir atraduši 24 kritušos kareivjus, tajā skaitā vienu Sibīrijas strēlnieku, kurš kritis 1.pasaules kara laikā Vecumnieku novada teritorijā.

 

Aizkraukles baznīcā atrok senu eju

25754__521b83aa0fe22.jpg

 Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītajā projektā Aizkraukles luterāņu baznīcā un pie Aizkraukles pilskalna esošās Aizkraukles senbaznīcas pamatu drupās veic arheoloģiskos izrakumus. Tajos iesaistījušies ap 50 cilvēku, tajā skaitā arheologi Mārtiņš Lūsēns un Uldis Kalējs, antropologs Guntis Gerhards, meklēšanas vienības “Zvaigzne” dalībnieki. “No baznīcas durvīm līdz altārim atrakām apmēram divdesmit metru garu, divus metrus platu un trīs metrus dziļu pagraba koridoru. Atradām arī koridora sānejas. Pilnīga būvgružu iztīrīšana no pagrabiem paredzēta citos projektos,” stāsta arheoloģiskās prakses vadītājs, Ašķeres biedrības un luterāņu draudzes priekšnieks Jānis Lapiņš. Arheoloģiskie izrakumi notiek arī 13. gadsimta senbaznīcā. Jūlijā arheologi ar vietējiem palīgiem, kopā ap 15 cilvēku, Daugavas krastā, netālu no Aizkraukles pilskalna, atraka senbaznīcas drupas.

Vairāk par to – laikraksta “Staburags” 16. jūlija numurā.

 

Publikācija “CeturdienaLV”

Trešdiena, 27 jūlijs 2011 12:00 Autors Elīna Elste
Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītajā projektā Aizkraukles luterāņu baznīcā un pie Aizkraukles pilskalna esošās Aizkraukles senbaznīcas pamatu drupās veic  arheoloģiskos izrakumus.Pamati triju metru dziļumā
“Arheoloģiskajos izrakumos jeb praksē iesaistījušies ap 50 cilvēku, tajā skaitā arheologi Mārtiņš Lūsēns un Uldis Kalējs, antropologs Guntis Gerhards, meklēšanas vienības “Zvaigzne” dalībnieki un citi vietējie iedzīvotāji. “Zvaigzni” vada bijušais draudzes priekšnieks Lauris Kalējs,” stāsta prakses vadītājs, Ašķeres biedrības un luterāņu draudzes priekšnieks Jānis Lapiņš.
Kad “Staburags” ieradās Aiz­kraukles luterāņu baznīcā, kas ir 17. gadsimta kultūrvēstures piemineklis, tur pavērās neparasts skats — ar baznīcas vidū iebraukto miniekskavatoru bija izrakta dziļa eja, atklājot skatu uz unikāliem senās baznīcas dolomīta pamatiem un pagrabiem. “Atrokot ar tehniku un lāpstām, noteicām baznīcas seno pamatu izvietojumu un dolomīta mūrējuma pagrabus, kas ir apmēram triju metru dziļumā visā senās baznīcas platībā. Par tiem nav ziņu pat Latvijas Valsts arhīvā, un tas ir jaunatklājums. No baznīcas durvīm līdz altārim atrakām apmēram divdesmit metru garu, divus metrus platu un trīs metrus dziļu pagraba koridoru. Atradām arī koridora sānejas. Pilnīga būvgružu iztīrīšana no pagrabiem paredzēta citos projektos,” stāsta Jānis Lapiņš.
Barona kapavietu neatrod
“Kādreiz eja ir aizbērta ar apmēram 80 kubikmetriem zemes. Iespējams, tad, kad eja vēl nebija aizbērta, te daudz kas ir atrasts un izlaupīts. Pēc vēsturiskām ziņām, baznīcā 19. gadsimta beigās apglabāts pēdējais Skrīveru barons Šulcs un viņa sieva, bet bērni, sākoties 1905. gada juku laikiem, aizbraukuši uz Vāciju. Tomēr viņa kapavietu vēl neesam konstatējuši. Te nav tādu apbedījumu, kuros atklātos viss skelets, dažādās baznīcas vietās būvgružos ir atrasti vairāki kauli.”
Kaļķu javai pievienoja olas
Tomēr šo to vērtīgu izdevies atrast arī tagad. Piemēram, ar cirvi tēstu dolomīta pakāpienu un baznīcas lādes metāla rokturi, taču lādes atlieku gan nav. Kādreiz koka lādēs glabāja baznīcas dokumentus, un mazāku lādi ielika lielākā. “Zvaigznes” dalībnieki ar metāla detektoru atrada 1743. gada Zviedrijas monētu, Livonijas ordeņa, poļu un cara laika monētas. “Tām nav dārgmetāla vērtības, bet ir vēsturiska vērtība,” saka Jānis Lapiņš. “Atklājām, ka baznīcas logos kādreiz bijušas skaistas vitrāžas ar rakstiem un krāsainām figūrām. Uz kāda atrastā ķieģeļa ir uzraksts “LUCAS” — tas liecina, ka ķieģelis viduslaikos ir atvests no Eiropas. Senās kaļķa javas ķīmiskajā ekspertīzē noteikts, ka tās sastāvā ir organiskas vielas. Kādreiz kaļķa javai pievienoja olas bez čaumalām, un šodien varam konstatēt, ka tāda java labi turas pat 350 gadu un ilgāk.”
Vai tiks atrakta un pētīta visa baznīcas pamatu platība? “Šajā projektā veikta tikai pētniecība un noteikti būvapjomi. Pagrabu tīrīšanu veiksim citos projektos,” stāsta Jānis Lapiņš.Izrok cilvēku kaulus
Arheoloģiskā prakse notiek arī baznīcas zemē. Netālu no baznīcas, kur tika izrakti dziļi grāvji zemes siltumsūkņa ierīkošanai, atrasti iepriekš nezināmi cilvēku apbedījumi. Tos pēta, kaulus savāc vienkopus, lai vēlāk pienācīgi pārbedītu.
Arheoloģiskie izrakumi notiek arī 13. gadsimta senbaznīcā, kas Latvijā bija labi zināma ar 1375. gada zobenbrāļu ordeņa landmaršala fon Šteinberga kapakmeni. Jūlijā arheologi ar vietējiem palīgiem, kopā ap 15 cilvēku, Daugavas krastā, netālu no Aizkraukles pilskalna, atraka senbaznīcas drupas. Izrakumi 1939. gadā veikti arheologa Pētera Stepiņa vadībā, taču pēc izpētes izrakumu saglabāšanu pārtrauca Otrais pasaules karš, un viss tika atstāts novārtā. Tagad atraktas apbedījumu plāksnes, akmeņi, atrasts dolomīta krusts, dolomīta altāris un kambaros sabērti kauli. Antropologs Guntis Gerhards stāsta, ka izpētei izmantojami ir skeleti, jo tad var noteikt cilvēka vecumu, dzimumu, slimības, taču tādi nav atrasti. No kaulu kaudzes grūti secināt, kam tie piederējuši.
“Redzams, ka senbaznīcas pamati un sienas ir nojauktas ar nolūku, daudz kas ir izpostīts, apstiprinājušās arī bijušā arhibīskapa Arnolda Lūša ziņas, ka Šteinberga kapakmens Otrajā pasaules karā ir izvests, tomēr vēl ir daudz, ko pētīt,” saka antropologs. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem senbaznīcu iekonservēs, apberot ar smiltīm un izveidojot lūgšanu vietu ar seno altāri un lielu baltu krustu.Ar kokiem maskēs ēkas
Senbaznīcas pamati ir Daugavas dabas parka teritorijas vērtīgākajā Aizkraukles pilskalna Daugavas lībiešu senlejā. Diemžēl šajā vietā kopš padomju laikiem ir arī attīrīšanas iekārtas un būves, kas ne ainaviski, ne vēsturiski neiederas šajā aizsargājamajā teritorijā. Ap attīrīšanas iekārtām Ašķeres biedrība ar partneriem un studentu akadēmisko vienību “Austrums”, korporāciju “Staburadze” un citām jauniešu organizācijām šopavasar iestādīja ošus un kļavas, kas ir dabas parka “Natura 2000” meža raksturīgie koki. Par prieku stādītājiem daudzi mazie kociņi ir izdzīvojuši. Kad tie izaugs, būs skaista ainava, īpaši rudenī, aizsedzot Skrīveru attīrīšanas iekārtu ēkas.Guna Mikasenokastaburags.lv

2012.Gads.

 

Traģiskā vēsture māca godbijību pret dzīvību

Autors Uldis Prancāns Piektdiena, 02 novembris 2012 08:04

IMG_0052

a 010

Vairākus mēnešus Mazozolu pagasta teritorijā meklēšanas vienības «Zvaigzne» vīri veic vācu armijas kareivju ekshumācijas darbus. Mērķis – apzināt, cilvēcīgi pārapbedīt un, ja iespējams, paziņot piederīgajiem kritušo cīnītāju (nāvei nav tautības…) atdusas vietas.

 Mazozolu pagastā, pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem un vēstures arhīva ziņām, apglabāti vairāk kā 50 vācu armijas kareivju. Pēc 1944.gada rudens kaujām pierakti vai neapglabāti bijuši vēl vairāki simti vācu un Sarkanās armijas karavīru… Ir zināma informācija, ka 1944.gada 22.septembrī virs Mazozolu pagasta vācu artilērija notriekusi krievu pikējošo bumbvedēju PE-2, kas gaisā sadūries ar blakus traucošo lidmašīnu. Abi lidaparāti uzsprāguši un nogāzušies zemē. Pilotu liktenis nav zināms. Meklēšanas vienība «Zvaigzne» aicina atsaukties ļaudis, kuriem ir kāda informācija vai atradumi.

Uzrunā vēstures pirmavota baisās liecības

Meklēšanas vienību vīru veiktos izrakumu darbus pāris reizes vēroja Mazozolu skoliņas brīvprātīgi zinātkārie audzēkņi vēstures skolotājas Daigas Zamarinas vadībā. Kas pieredzējušo pedagoģi rosināja apmeklēt neapšaubāmi visai baisu vietu? Daudzi cilvēki uzskata, ka kritušo kareivju mirstīgās atliekas nav jāaiztiek – tās gulējušas 68 gadus, lai guļ vēl tikpat… Nē, skolotāja ir pārliecināta – mežos un purvos palikušie cilvēki jāapglabā civilizētā kapsētā; varbūt viņu atdusas vietu beidzot uzzinās piederīgie un varēs tur nolikt ziedus. Jābūt paaudžu pēctecībai, vienkārši godbijībai pret dzīvību. Ideoloģija šķiet viena lieta, bet katram no mums ir sava neatkārtojamā dzīve un, ja tā vēsturisko griežu traģikā apraujas tik pāragri… Bērni ne vienmēr ieklausās skolotājā, kurš stāsta par abstraktu karu, bet, savām acīm redzot un iedziļinoties meklēšanas vienību nopietno vīru vēstījumā, gūst nepastarpinātas emocijas un zināšanas. Skolēni uzzināja, ka Vācijas bruņoto spēku karavīriem vajadzēja nēsāt kaklā pakārtu, auklā iesietu identifikācijas žetonu, kurā izlasāms šifrēts kods. Kareivja nāves gadījumā žetonu pārlauza divās daļās – vienu pusi nodeva piederīgajiem ar nāves ziņu, savukārt otra palika apbedījuma vietā. Par atrastajiem žetoniem nekavējoties jāinformē attiecīgā Vācijas organizācija, kuras pārziņā ir kritušie karavīri. Tad seko arhīvu darbs. Izrakumi precīzi jāiegrāmato. Jāuzzīmē shēma, jānoskaidro metrāža un attālums no attiecīgajiem objektiem dabā. Iegūtajiem kaulu fragmentiem Ropažu Kaulu depo tiek veikta ekspertīze. Dažkārt vācu kareivju piederīgie pārapbeda radinieku mirstīgās atliekas dzimtas kapos Tēvzemē, parasti gan bojā gājušie atrod mūža mājas vācu armijas karavīru Brāļu kapos Beberbeķos».

Diemžēl Latvijā darbojas arī «melno racēju» ordas, kuras savtīgos nolūkos apzog kapus, atstājot pēc sevis izrakņātas bedres un atkritumus. Šādu indivīdu dēļ vietējie ļaudis bieži vien ir visai naidīgi noskaņoti pret oficiālajām vienībām, liedzot tām rīkoties privātīpašumā.

Neparastā pieredze lieti noderēs

Ekshumācijas darbos Mazozolu pagastā pie «Zeltapsēm» pagaidām apzināti 17 vācu armijas kareivji. Apbedījuma vietu uzrādīja «Sujēnu» māju saimnieks Indulis Millers. 2.pasaules kara laikā viņš bija tikpat vecs, cik šīs dienas jaunie mazozolieši, kuri purvainajā izrakumu vietā nāca talkā «Zvaigznes» vīriem (Skrīveru puses kolektīva vadītājs Lauris Kalējs). Taujāti par iespaidiem, Ieva, Elva, Elvis, Klinta, Agneta, Edijs un Juris neslēpa, ka izjutuši dažādas emocijas, bet bijis interesanti – pirmo reizi redzējuši cilvēku kaulus, galvaskausus, kritušie gulējuši uz egļu zariem, ar un bez zābakiem, tāpat ne visiem bija ķiveres… Nācās aplūkot arī purva «iekonservētās» homo sapiens smadzenes…

Izrakumu vietā pie «Jesperu» mājām (vietu uzrādīja Sandis Jirgens) kara laikā atradās vācu, vēlāk krievu štābs. Šeit pēc pratināšanas tika nošauti un smilšainajā bumbu bedrē aprakti divi vācu izlūki.

DSCF0574

Jāpiebilst, ka skolotāja D. Zamarina kopā ar saviem audzēkņiem 2001.gadā bija klāt senākas vēstures izpētes laukā, uz mirkli viesojoties 17.gadsimtā… Pie «Pelīcēniem» arheoloģiskajos izrakumos tika uzieta viduslaiku kapsēta, kur atdusējās 46 «senči». Antropologs Guntis Gerhards secināja, ka vecie mazozolieši bijuši gana veselīgi un turīgi, jo līdzās atrastas saktas, monētas, ādas apavi.

Cerams, ka jaunajai skolēnu audzei šā gada vēsturiskā pieredze stiprinās veselīgu zinātkāri, liks aizdomāties par dzīves vērtībām un bagātinās dvēselisko satvaru.

 

Meņģeles mežos atrasta sprādzienbīstama munīcija

Uldis Prancāns  Ogres Vēstis Visiem

DSC04272

Par Meņģeles Meklēšanas vienības «Zvaigzne» jaunāko veikumu informē vienības vadītājs Valērijs Andriksons: «Apsekojot vietējos mežus, atradām 45 sprādzienbīstamus lādiņus, kurus neitralizēja Ogres sapieru vienība. Šajā gadā ir atrasti astoņu vācu karavīru un viena krievu lidotāja mirstīgās atliekas. Meklēšanas darbi turpinās. Ja kādam ir informācija par karavīru apbedījumu vietām, varat ziņot pa telefonu 26371827. Meklējam arī sponsorus. Sīkāka informācija par Meklēšanas vienību «Zvaigzne» interneta mājas lapā www.mvz.lv»

 

Meņģeles pagastā atrasti jauni lādiņi     Ogres Vēstis Visiem  Uldis Prancāns

Ziņo Meņģeles meklēšanas vienības «Zvaigzne» vadītājs Valērijs Andriksons: «20.novembrī pulksten 8 tika izsaukti sapieri uz Ogres novada Meņģeles pagastu, kur tika atrasti sprādzienbīstami priekšmeti, pavisam 56 – granātas, mīnmetēja, lielgabala lādiņiun aviācijas bumbas.»

2015.Gads

Rundālē piemin represiju upurus

Zane Gorškova. Bauskas dzīve.

lejupielāde

Rundāles novadā 25. martā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītā sarīkojumā pieminēja represētos, portālu informē pašvaldības kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece.

Rundāles novada domes jaunajā zālē pasākumu apmeklēja ap 30 dalībnieku, ne tikai represētie, bet arī tie, kas vēlējās pieminēt skaudrā likteņa piemeklētos.

Bērsteles sākumskolas vadītāja Gunta Šurna represētajiem pasniedza audzēkņu darinātās dāvaniņas – no auduma gatavotus zaķīšus Lieldienām. Īpašu muzikālu piemiņas veltījumu bija sagatavojuši Mūzikas un mākslas skolas skolotāji – ģitārists Vladimirs Berezins un vokālā pedagoģe Inese Lavrinoviča.

Klātesošajiem būs iespēja tikties ar organizācijas meklēšanas vienības «Zvaigzne» pārstāvjiem Ivaru Mežezeru un Ivo Kapkalnu, kuri nodarbojas ar kara laikā bojāgājušo un neapbedīto karavīru mirstīgo atlieku meklēšanu, identifikāciju un nodošanu pārapbedīšanai. Viņi stāstīja par savām aktivitātēm un tuvākajiem plāniem no Polijas uz Latviju atgādāt kritušos leģionārus.

Noslēgumā tika skatīta 2014. gada latviešu filmu «Segvārds Vientulis», kas stāsta par katoļu priestera Antona Juhņeviča likteni partizānu cīņās pēckara Latgalē. Filma balstīta patiesos notikumos, kuri 1945. gadā norisinājās Līvānu apkārtnē pēc padomju okupācijas.

Vēsturiskās personas filmā atveido aktieri Varis Piņķis, Vilis Daudziņš, Edgars Samītis, Andris Bulis, Juris Bartkevičs, Juris Jope, Edgars Pujāts, Rihards Rudāks, Māris Korsietis, Egils Viļumovs, Ritvars Gailums un Valdemārs Karpačs. Mūziku filmai sarakstījis starptautiski atzītais latviešu garīgās mūzikas komponists Rihards Dubra.