Vecpiebalgas novads.04.04.2020.

4.04. rīts un mēs esam ceļā uz Vecpiebalgas novadu. Uz šejieni mūs ir atvedis kāds stāsts un divas identifikācijas markas. Stāstu diemžēl esam dzirdējuši jau vairākkārtīgi – mainās tikai vieta un detaļas. Stāsts ir par ceļa būvdarbiem un to procesa laikā atrastiem karavīru apbedījumiem, uzduroties ar tehnikas kausu kauliem. Šajā gadījumā kauli ir tikuši sabērti turpat blakus izraktā bedrē un būvdarbi ir turpināti. Kāds cits stāsta dalībnieks vēlāk turpat, izlīdzinātajā mežmalā, ir atradis divas vācu armijas karavīru identifikācijas markas un cilvēku kaulus.
Varam tika izteikt pateicību vīriem, kuri salika šo stāstu kopā un nolēma to pastāstīt mums, saprotot, ka tas nedrīkst tikt noklusēts un aizmirsts.
Tā nu maza meklēšanas vienības grupiņa (ievērojot visus ārkārtas situācijas piesardzības pasākumus) satiekamies pie Ilzīšu ceļa. Mūsu starpā ir viena Ilze un mēs klusībā ceram, ka tas nozīmēs veiksmi meklējumos. Mūs sagaida vīri, kuri mums ir pastāstījuši šo stāstu. Mēs kopīgi aizejam līdz grāvja malai un jau uzreiz, turpat mežmalā uzbērtajās smiltīs, atrodam karavīru zābaka paliekas, podziņas un kaulus. Atlokam piedurknes, uzvelkam cimdus un sākam meklēt.
Veicot zemes zondēšu, atrodam potenciālo bedri, par ko mums ir stāstīts. Sākam rakt un saprotam, ka tā ir īstā, jo juku jukām, kopā ar velēnām, atrodam karavīru mirstīgās atliekas. Seko vairāku stundu darbs un rezultātā no aizmirstības atgūstam divu Vācijas armijas karavīru mirstīgās atliekas. Mums tiek nodotas arī iepriekš atrastās karavīru identifikācijas markas (visu cieņu!), tāpēc šim stāstam būs laimīgas beigas – šie bezvēsts pazudušie karavīri atgūs savus vārdus.
Paldies visiem, kuri saulē, sniegā un vējā cīnījās par šo karavīru atrašanu un atgūšanu no divreizējas pazušanas, paldies stāsta pārstāstītājiem un paldies atbildīgajiem cilvēkiem, kuri uzticējās mums un saskaņoja darbu veikšanu to teritorijā.

This entry was posted in Bez tēmas. Bookmark the permalink.