
Smagi, ļoti smagi ap sirdi un prātu. Ir pagājušas vairāk kā 70 kara dienas Ukrainā… Šajā laikā pasaulē notikušas lielas izmaiņas. Kara sekas skārušas katru cilvēku, ko ekonomiski, ko morāli, ko fiziski. Ir grūti nedomāt par to, kas tagad notiek. Pasaule vairs nebūs tāda, kāda tā bija līdz šim. Arī biedrības darbībā esošais karš ieviesis korekcijas. Biedri vairāk nodarbojas labdarībā, palīdzēdami kara bēgļiem, kā arī vācot materiālo un finansiālo atbalstu Ukraiņu bruņotajiem spēkiem. Daļa biedru piedalās militārās mācībās un mācās aizstāvēt Mūsu Latviju. Ir smagi sazināties ar Ukrainā dzīvojošiem draugiem un kolēģiem. Ir smagi, ka nespēj nekādi palīdzēt. Kaut Ukrainā plosās karš, saņemu zvanu no kāda ukraiņa, kurš lūdza palīdzību atrast Sausnējas pagastā karā krituša vectēva kapavietu. Paskaidroju, ka sakarā ar karu kritušo karavīru meklēšanas darbi ir apturēti, jo Brāļu kapu komiteja nav izsniegusi atļaujas kareivju meklēšanā. Ukrainis saka, ka saprot, ka pašreiz ir šādi ierobežojumi, bet lūdz ja tiklīdz radīsies iespēja tā meklēt kritušā vectēva kapavietu. Es apsolu, ka darīšu visu, kas ir manos spēkos. Ukrainis sarunas beigās piebilst, ka, ja paliks dzīvs šajā karā, tad pēc kara viņš atbrauks uz Latviju, uz Sausnēju un apmeklēs vectēva kapa vietu ….
Smagas domas maisās pa daudzu biedru prātiem. Par to kas ir un par to kas būs…
Paldies, biedrības biedriem, kandidātiem, novērotājiem un atbalstītājiem. Paldies visiem, kuri Mums ir palīdzējuši kritušo karavīru meklēšanā. Paldies visiem zemju saimniekiem, ka atļāvāt darboties uz savas zemes. Spēku un izturību šajā smagajā laikā.